Kā tikt galā ar lielo informācijas plūsmu
Informācijas pārslodze ir termins, ko mūsdienās lieto diezgan bieži. Mūsdienu pasaulē visapkārt pastāv visa veida informācija, to pat nemeklējot: dati, reklāmas, žurnāli utt. Nav svarīgi, vai mēs gribam vai nē, bet cilvēki neapzināti daudz patērē informāciju, kas ir arī bezjēdzīga vai neinteresanta. Kā tieši tas ietekmē mūsdienu cilvēku un kā izvairīties no pārlieku lielas informācijas plūsmas?
“Informācijas pārslodze rodas, ja sistēmā ievadītās informācijas apjoms pārsniedz tās apstrādes jaudu. Lēmumu pieņēmējiem ir diezgan ierobežotas kognitīvās apstrādes iespējas. Līdz ar to, kad rodas informācijas pārslodze, visticamāk, samazināsies lēmuma kvalitāte.” – Bertrams Gross (Bertram Gross), politikas zinātnes profesors Hantera koledžā.
Liela informācijas apjoma rašanās cēloņi
Jaunākie tehnoloģiju sasniegumi noteikti ir ietekmējuši to, cik daudz informācijas cilvēki patērē, taču tie ir nepieciešami, lai atvieglotu dzīvi un uzlabotu esošos procesus. Vispirms ir svarīgi noskaidrot, kādi ir šīs problēmas galvenie cēloņi. Protams, to ir daudz, taču ietekmējošākie:
- Nepārtraukta satura radīšana
- Informāciju jeb saturu ir tik viegli izveidot, kopēt un kopīgot dažādās tiešsaistes platformās un vietnēs
- Pieaugums sakaru kanālos – televīzija, mobilie tālruņi, dažādas lietotnes un platformas, radio, vietnes utt.
- Milzīgs daudzums nepatiesas informācijas, pretrunīgi viedokļi
- Nav vienkārša un efektīva informācijas apstrādes un novērtēšanas veida [3]
Nevajadzīgas informācijas ietekme
Viegla un neierobežota piekļuve lielam informācijas apjomam dažiem cilvēkiem varētu šķist pievilcīga, un tehniski tam vajadzētu padarīt cilvēkus saprātīgākus, jo ir iespējams izglītoties un izprast notiekošos procesus. Patiesībā milzīgais informācijas apjoms kaitē vairāk nekā sniedz labumu. [1] Informācijas pārslodze liek smadzenēm nepārtraukti darboties un, ja tikko patērēto informāciju neizmanto nekavējoties, smadzenes zaudē aptuveni 75% no visiem atmiņas datiem. [2]
Lielākie informācijas pārslodzes riski ir:
- Kognitīvā pārslodze smadzenēm jeb “smadzeņu migla”
- Grūtāka lēmumu pieņemšana un problēmas kritiski domāt
- Gribasspēka izsīkšana
- Nogurums
- Trauksme un fokusa problēmas [1]
Kā gūt labumu no pieejamās informācijas?
Tas viss ir ļoti svarīgi cilvēku ikdienas dzīvē, tāpēc ir jārūpējas par sevi un jāierobežo iegūtās informācijas daudzums. Kādi ir labākie veidi, kā to izdarīt? Šeit ir daži padomi, kas var palīdzēt:
- Iegūt uzticamu ekspertu tajā jomā, kuru mācās vai strādā. Izvēlēties personu, kuru apbrīno, mācīties no viņa, sekot viņam.
- Uz brīdi norobežoties no uzdevuma vai projekta, ja tas nenorit tik labi vai aptrūkstas ideju, lai iegūtu tam jaunu perspektīvu un attīrītu prātu no pārmērīgas informācijas.
- Mēģināt izvairīties no piespiedu mācīšanās. Uzzināt tikai to, kas interesē un kas tiešām ir nepieciešams.
- Ierobežot sevi no nevajadzīgiem informācijas avotiem, kas ietver visu veidu dažādus paziņojumus par lietotnēm, ziņu vietnes utt.
- Mēģināt izplatīt informāciju un atstāt to vēlākai apstrādei. [2], [3]
“Tas, ko patērē informācija, ir diezgan acīmredzams: tas patērē saņēmēju uzmanību. Tādējādi informācijas bagātība rada uzmanības nabadzību un nepieciešamību šo uzmanību efektīvi sadalīt starp informācijas avotu pārpilnību, kas to varētu patērēt.” – Herberts A. Saimons (Herbert A. Simon), amerikāņu ekonomists, politologs, kognitīvais psihologs.
Svarīgi ir atcerēties – ierobežot patērētās informācijas daudzumu un saturu, lai pēc tam nebūtu jācīnās ar sekām!
Par informācijas izmantošanas principiem uzzini vairāk: https://www.efectio.com/lv/